FONDSJAUNUMINOTIKUMIKONTAKTI

Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestris & Džordžs Lī, klavieres

Pirkt biļetes

Fonds “Uniting History” un mūzikas festivāls “Rīga Jūrmala” ielūdz Jūs uz Sanktpēterburgas filharmonijas orķestra un tā diriģenta Jurija Temirkanova un virtuozā amerikāņu pianista Džordža Lī koncertu Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”. Fonds “Uniting History” šo notikumu organizē sadarbojoties ar Liepājas pilsētas pašvaldību.

Koncerta programmā

Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestris

Ārzemju prese raksta, ka Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestra sastāvā spēlē pasaules mūziķu elite, un tas ir viens no vēsturiski nozīmīgākajiem orķestriem Krievijā kopš Aleksandra III dekrēta par Galma mūzikas kora dibināšanu 1882. gada 16. jūlijā.  Vēlāk pārveidots par galma orķestri, šis orķestris Krievijā pirmatskaņoja Riharda Štrausa simfoniskās poēmas “Varoņa dzīve” un “Tā runāja Zaratustra”, Gustava Mālera Pirmo simfoniju un Antona Bruknera Devīto simfoniju, Aleksandra Skrjabina “Ekstāzes poēmu” un Igora Stravinska Pirmo simfoniju. Orķestri diriģējuši tādi meistari kā Artūrs Nikišs, Rihards Štrauss un Aleksandrs Glazunovs, kas orķestrim veltīja “Svinīgo uvertīru”. 1917. gadā Galma orķestris kļuva par Valsts orķestri Serža Kusevicka vadībā. 1921. gadā orķestra rīcībā nonāca agrākā Muižnieku zāle, kļūstot par Krievijā pirmo Filharmoniju.  Jaunās filharmonijas aktivitāte un darbības mērogs ātri guva popularitāti. Orķestra izcilajiem mūziķiem bija iespēja strādāt ar patiesi izciliem diriģentiem un tādām leģendām kā Bruno Valters, Fēlikss Veingartners, Hermanis Ābendrots, Oskars Frīds, Ēriks Kleibers, Pjērs Monto un Oto Klemperers, savukārt solistu vidū bija Vladimirs Horovics un Sergejs Prokofjevs. Orķestris intensīvi apguva plašu laikmetīgās mūzikas repertuāru, tostarp Sergeja Prokofjeva “Klasisko simfoniju” 1918. gadā un Dmitrija Šostakoviča Pirmo simfoniju 1926. gadā.

1934. gadā orķestris pirmo reizi valsts vēsturē ieguva titulu “Republikas izcilākais orķestris”. Pusgadsimtu ilgais Jevgeņija Mravinska laiks sākās 1938. gadā – skrupulozs darbs, kas ļāva orķestrim izcīnīt vietu starp pasaules slavenākajiem konkurentiem. Pirmā ārzemju koncerttūre notika 1946. gadā – tā bija pirmā reize, kad Krievijas simfoniskais orķestris koncertēja ārpus savas valsts robežām. Pirmajām viesizrādēm sekoja regulāra uzstāšanās Eiropas prestižākajos festivālos. Mravinska un Šostakoviča mākslinieciskā savienība bija tik unikāla, ka komponists tai veltīja savu Astoto simfoniju. Diriģents bija arī pirmo piecu Šostakoviča simfoniju pirmatskaņotājs, aizsākot šo mūsdienās visai populāro partitūru atskaņošanas tradīcijas. 20. gadsimta mūzikai orķestra repertuārā ir īpaša vieta. Koncertos diriģēja arī Leopolds Stokovskis, Lorīns Māzels, Zubins Meta, Kurts Mazurs, Jevgeņijs Svetlanovs, Genādijs Roždestvenskis, kā arī komponisti Bendžamins Britens, Zoltāns Kodājs, Vitolds Ļutoslavskis, Lučāno Berio, Kšištofs Pendereckis. Kā solisti ar orķestri kopā muzicējuši Vens Klaiberns, Glens Gūlds, Arturo Benedeti Mikelandželi, Īzaks Sterns, Svjatoslavs Rihters, Emīls Gilelss, Dāvids Oistrahs, Eliso Virsaladze, Nikolajs Petrovs, Grigorijs Sokolovs, Vladimirs Tretjakovs, Natālija Gūtmane, Vladimirs Spivakovs, Aleksandrs Ļubimovs un citi.

Kopš 1988. gada orķestri vadīja Jurijs Temirkanovs.

Orķestra repertuārs regulāri tiek papildināts, iekļaujot ari laikmetīgo mūziku. Daži skaņdarbi orķestra izpildījumā piedzīvoja savu pirmatskaņojumu Krievijā, piemēram Luidži Nono “Il Canto Sospeso”, Viktorijas Borisovas- Oljas  Pirmā simfonija “Debesu triumfs” un fantāzija “ Brīnišķās dziesmas”, Ditijē Noktirne un Adamsa “Gadsimta grieži” klavierēm un orķestrim.

Spilgtākie notikumi Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestra pēdējās sezonas programmās ir Rodiona Ščedrina autorkoncerts, Džuzepes Verdi “Rekviēms” un Leoša Janāčeka “Glagoliskā mesa”, Sergeja Prokofjeva kantāte  Oktobra revolūcijas 20. gadadienai un Gustava Mālera Piektā simfonija.

2018./2019. gada sezonas repertuārs ietvēra Dmitrija Šostakoviča Astoto un Trīspadsmito simfoniju, oratoriju “Ivans Bargais”, Sergeja Prokofjeva  Trešo un Piekto simfoniju, Bēlas Bartoka un Vitolda Ļutoslavska koncertus orķestrim, Frānsisa Pulenka Dubultkoncertu klavierēm, Čārlza Aivza simfoniju “Brīvdienas, Albana Berga Trīs skaņdarbus orķestrim Op.6,, Alfrēda Šnitkes 4. Vijolkoncertu, “Aladina’ svītu un Karla Nīlsena uvertīru “Hēlijs”, Gijas Kančeli “Vēstules draugiem” pirmatskaņojumu. Abonementu koncertu sērijā “Mākslas dialogi” skanējuši Anrī Ditijē “Zvaigžņotā nakts”, kuras tapšanu iedvesmojusi Vinsenta van Goga slavenā glezna, Viljama Voltona Čellkoncerts, Borisa Tiščenko Dantes Piektā simfonija “Paradīze” un citi skaņdarbi.  Vairāki koncerti tikuši veltīti orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Jurija Temirkanova 80. jubilejai, tostarp tradicionālais Pirmā abonementa koncerts, kā arī ziemas festivāla “Mākslas laukums” koncerti.

Sezonas viesdiriģentu sarakstā ir Šarls Dituā, Eliahu Inbals, Tomass Daučers, Marina Alsopa,  Hanss Grafs, Mario Venzago, Vasīlijs Sinaiskis, Andrejs Boreiko, Aleksandrs Titovs un Fēlikss Korobovs. Ar orķestri muzicēs tādi solisti kā Eliso Virsaladze, Nikolajs Luganskis, Boriss Berezovskis, Deniss Kožuhins, Luks Geņušs, Behzods Abduraimovs un citi, kā arī vijolnieki Sergejs Krilovs, Sergejs Dogadins, Gotjē Kapisons un citi.

Jurijs Temirkanovs

Kopš 1988. Gada Jurijs Temirkanovs ir Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, ar kuru kopā orķestris regulāri dodas koncerttūrēs un veido savu ievērojamo diskogrāfiju.

Jurijs Temirkanovs dzimis Naļčikā, Kaukāzā, mūziku sācis apgūt deviņu gadu vecumā. Trīspadsmit gadu vecumā pārcēlies uz Ļeņingradu, kur turpinājis mācības Sanktpēterburgas Konservatorijas Mūzikas vidusskolā vijoļspēles klasē, vēlāk absolvējot Sanktpēterburgas Konservatoriju alta un simfoniskās diriģēšanas specialitātē. 1966. gadā uzvarējis Vissavienības Diriģēšanas konkursā un pēc Kirila Kondrašina uzaicinājuma diriģējis Maskavas Filharmonijas orķestra un leģendārā vijolnieka Dāvida Oistraha koncertus Eiropas un ASV koncerttūrēs.

1967. gadā Jurijs Temirkanovs debitēja pie Krievijas nopelniem bagātā Ļeņingradas Filharmonijas orķestra pults un pēc Jevgeņija Mravinska iniciatīvas kļuva par tā asistentdiriģentu. Laikā no 1968. Līdz 1976. gadam Jurijs Temirkanovs ieņēma Kirova (Marijas) teātra orķestra galvenā diriģenta amatu. Šajā periodā teātra repertuārā viņš iekļāva tādus šedevrus kā Pētera Čaikovska “Jevgeņijs Oņegins” un “Pīķa dāma” , Sergeja Prokofjeva “Karš un miers”, Vladimira Petrova “Pēteris Lielais”, Rodiona Ščedrina “Mirušās dvēseles”. Teātra trupa aktīvi devās koncertēt uz ASV, Japānu un Eiropu, savukārt orķestra simfoniskie koncertu no jauna nonāca pasaules apritē.

Jurijs Temirkanovs uzstājies ar Eiropas vadošajiem orķestriem, tostarp Berlīnes Filharmoniķiem, Vīnes Filharmoniķiem, Drēzdenes Valsts kapelas orķestri, Londonas Filharmonijas orķestri, Londonas Simfoniskais orķestri, Karalisko Concertgebouw orķestri, Romas Svētās Cecīlijas akadēmijas orķestri, Milānas Teatro alla Scala orķestri un citiem.

Pēc debijas koncerta ar Londonas Karaliskās Filharmonijas orķestri 1977. gadā Jurijs Temirkanovs jau 1979. gadā kļuva par tā galveno viesdiriģentu, savukārt no 1992. Līdz 1998. gadam bija tā galvenais diriģents. Kā galvenais viesdiriģents sadarbojies arī ar Drēzdenes Filharmonijas orķestri (1992-1997) un Dānijas Nacionālo orķestri (1998-2008). Jurijs Temirkanovs regulāri uzstājas ASV, kur sadarbojas ar vadošajiem Ņujorkas, Filadelfijas, Bostonas, Čikāgas, Sanfrancisko un Losandželosas orķestriem. No 2000. līdz 2006. gadam viņš diriģēja Baltimoras Simfonisko orķestri, bija Maskavas Lielā teātra galvenais viesdiriģents, savukārt no 2010. līdz 2012. gadam  – Parmas Redžo teātra muzikālais vadītājs.

Jurijs Temirkanovs  vadījis neskaitāmus ierakstus ar Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestri, Ņujorkas Filharmonijas orķestri, Dānijas Radio Nacionālo orķestri, kā arī Londonas Karaliskās Filharmonijas orķestri, ar kuru tapuši visu Igora Stravinska baletu un Pētera Čaikovska simfoniju ieraksti.

Maestro Temirkanovs ir saņēmis daudz apbalvojumu gan Krievijā, gan ārzemēs. Viņš saņēmis ordeni “par nopelniem tēvzemes labā (1998, 2003, 2008, 2013),  PSRS Tautas mākslinieka status, ieguvis Valsts prēmijas un Prezidenta balvu, ir Itālijas Zvaigznes ordeņa un Japānas Uzlecošās saules ordeņa kavalieris. 2003. un 2007. gadā diriģents saņēmis prestižo Abiati balvu nominācija “Labākais diriģents”. 2003. gadā Temirkanovs ieguva Itālijas labāka diriģenta titulu. Maestro ir Arturo Benedeti Mikelandželi balvas un La Fenice teātra Fona balvas “Dzīve mūzikā” laureāts, Svētās Cecīlijas akadēmijas, Sanktpēterburgas un Maskavas konservatoriju goda loceklis. 2015. gadā Jurijs Temirkanovs  tika iecelts par Romas Svētās Cecīlijas akadēmijas orķestra un kora pirmo goda diriģentu uz mūžu. 2016. gadā viņš saņēma Itālija ordeni “Zelta arka”, bet 2018. gada 12. jūnijā maestro saņēma Krievijas Federācijas Valsts apbalvojumu par izcilu ieguldījumu nacionālās un pasaules mūzikas kultūras attīstībā.

Džordžs Lī

Laikraksts “Washington Post” slavējis Džordžu Lī par žilbinošu tehnisko veiklību, izcilas prasmes un nepārspējamu ekspresiju, un viņam nenoliedzami piemīt grācija, aizraujošs personības šarms un spoža virtuozitāte, kāda reti raksturīga viņa vienaudžiem.

Kopš sudraba medaļas iegūšanas 2015. gada Starptautiskajā Čaikovska konkursā Lī strauji guva starptautiskus panākumus un šobrīd regulāri uzstājas kopā ar pasaules vadošajiem orķestriem un tādiem diriģentiem kā Gustavo Dudamels, Džeimss Gafigans, Valērijs Gergijevs, Gustavo Himeno, Manfrēds Honeks, Andress Orosko-Estrada, Vasīlijs Petrenko, Deivids Ēriks Robertsons, Leonards Slatkins, Jurijs Temirkanovs, Maikls Tilsons Tomas, Longs Ju un Sjiņs Žans.

Džordžs Lī pirmoreiz uzstājās publikai Bostonas “Steinway” zālē 2011. gadā desmit gadu vecumā, muzicējis prezidentam Barakam Obamam Baltajā namā pasākumā, kas tika rīkots par godu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Pianists saņēmis arī virkni apbalvojumu, kuru vidū var minēt 2016. gadā saņemto Eiverija Fišera karjeras grantu, 2012. gadā saņemta Gilmoras jaunā mākslinieka balva, 2010. gadā iegūta 1. vieta Jauno koncertmākslinieku starptautiskajā konkursā. Šobrīd pianists gatavojas iegūt mākslinieka diplomu, studējot Jaunanglijas Konservatorijā pie Va Kjuna Bjuna. Brīžos, kad Džordžs nespēlē klavieres, viņš ir aizrautīgs lasītājs un fotogrāfs, kā arī sporta fans.