FONDSJAUNUMINOTIKUMIKONTAKTI

Aizvadīts fonda piedāvātais pianista Mihaila Pļetņova solo koncerts

2021. gada 9. augustā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” tika aizvadīts fonda “Uniting History” un festivāla “Rīga Jūrmala” piedāvātais krievu pianisma granda Mihaila Pļetņova solo koncerts. Pieredzējušais pianists klausītājus aicināja uz intīmu tikšanos ar Bēthovena un Čaikovska klavierdarbiem, kas Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" izcilajā akustikā izskanēja kā pārlaicīgas pērles. Tikai sev raksturīgajā rokrakstā Pļetņovs veda apmeklētājus cauri 18. un 19. gadsimta raksturīgajam frāzējumam un pieklusinātajam spēles stilam, atstājot telpu klausītāju domām un skatījumam.

Mihails Pļetņovs vairāk nekā 40 gadus ilgās karjeras laikā pierādījis sevi kā izcilu pianistu, diriģentu un plaša, daudzveidīga repertuāra interpretu. Debijai Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” maestro bija izvēlējies klavieru solo repertuāra pērles. Koncerta pirmajā daļā izskanēja Ludviga van Bēthovena pirmā un pēdējā klaviersonāte, bet otrajā daļā — Pētera Čaikovska cikls Gadalaiki (Les Saisons). Cikls sastāv no 12 īsiem skaņdarbiem klavierēm, no kuriem katrs veltīts kādam gada mēnesim.

“Esam patiesi priecīgi, ka, neskatoties uz pandēmijas radītajiem sarežģījumiem, mums izdevās piedāvāt Jums šo augstas klases muzikālo notikumu. Kā zināms covid-19 radīto ierobežojumu dēļ tikai divas nedēļas pirms notikuma mums nācās izziņot par izmaiņām koncerta dalībnieku vidū — šoreiz klausītājiem nevarējām piedāvāt ilgi gaidīto tikšanos ar prestižo, leģendāro Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestri, bet esam pateicīgi mūsu partneriem un Pļetņova kungam par fleksibilitāti un vēlmi meklēt risinājumus, lai 9. augusta tikšanās ar klausītājiem notiktu. Fonda vārdā vēlos pateikties tiem cilvēkiem, kuru neatlaidīgais darbs vairāku mēnešu garumā ļāva mums tikties mūzikas svētkos Liepājā — Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” vadībai un visai komandai un festivāla Rīga Jūrmala vadībai un visai komandai. Ceram uz tik pat veiksmīgu sadarbību arī nākotnē!” uzsver fonda “Uniting History” izpilddirektore Elīna Škļara.

Mihaila Pļetņova veikums vairākkārt nominēts prestižajai Grammy balvai, ko pianists ieguva 2006. gadā. Par izdotajiem albumiem saņēmis arī žurnāla Gramophone un izdevuma The New Yorker balvas. 1990. gadā Pļetņovs nodibināja pirmo neatkarīgo orķestri Krievijas vēsturē. Atbalstot viņa vīziju par atskaņotājmākslas nākotnes modeli, Krievijas Nacionālajā orķestrī darbu sāka daudzi izcilākie Krievijas mūziķi. Pļetņovs joprojām ir orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, kura vadībā kolektīvs ieguvis pasaules klases orķestra slavu un reputāciju.

Foto: Edgars Pohevičs & Valters Pelns

Koncerta programmā

Mihails Pļetņovs

Mihailu Pļetņovu (1958) dēvē par vienu no mūsdienu neparastākajiem mūziķiem, jo viņa dzīvē vienlīdz veiksmīgi īstenojusies gan pianista, gan diriģenta un komponista karjera.

Mihails piedzima Arhangeļskā mūziķu ģimenē un mācības uzsāka Kazaņas Valsts konservatorijas Mūzikas skolā, pēc tam P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Centrālajā mūzikas skolā. 1978. gadā viņš ieguva 1. vietu un zelta medaļu 6. starptautiskajā Čaikovska pianistu konkursā. Tūlīt pēc tam aizsākās intensīva koncertdarbība visā pasaulē – gan solo, gan sadarbībā ar izcilākajiem orķestriem. Mihails Pļetņovs ir saspēlējies ar Berlīnes, Londonas, Minhenes, Izraēlas, Čehijas filharmoniskajiem orķestriem, Sanfrancisko, Pitsburgas, Berlīnes simfoniskajiem orķestriem, Francijas Nacionālo orķestri un daudziem citiem. Gan klausītājus, gan kolēģus vienmēr sajūsminājusi viņa nevainojamā tehnika, smalkā stila izjūta un interpretāciju svaigums. „Mihails Pļetņovs katru skaņdarbu spēlē kā paša sacerētu, viņa interpretācijas ir satriecošas – nez vai jel ko tamlīdzīgu iespētu kāds cits pianists,” raksta BBC „Music Magazine”.

Uzaicinājums 1988. gadā muzicēt lielvaru samitā Vašingtonā ļāva sadraudzēties ar Mihailu Gorbačovu. 1990. gadā Pļetņovs nodibināja pirmo neatkarīgo orķestri Krievijas vēsturē. Neskatoties pat uz Gorbačova atbalstu, tas bija riskants solis. Tieši Mihaila Pļetņova reputācija un degsme ļāva šim sen izlolotajam sapnim īstenoties. Mihails Pļetņovs Krievijas Nacionālo orķestri dēvē par savu lielāko prieka avotu, viņš joprojām ir tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Mihaila Pļetņova uzstāšanās un ieskaņojumi pierāda, ka viņš gan kā pianists, gan kā diriģents ir izcils ļoti plaša un daudzveidīga repertuāra interprets. „Pļetņova pirkstos un smadzenēs dzimst idejas, kas mūziku dara dzīvu, svaiguma un gudrības piepildītu,” norāda „London Telegraph”.

2006. gadā kopā ar Martu Argeriču ieskaņotā Prokofjeva „Pelnrušķītes” mūzika paša Pļetņova pārlikumā divām klavierēm ieguva „Grammy” balvu. „Grammy” viņš tika nominēts arī par Rahmaņinova un Prokofjeva klavierkoncertu ierakstu, kurā Krievijas Nacionālo orķestri diriģēja Mstislavs Rostropovičs. Žurnāla „Gramophone” balvu 1996. gadā saņēma viņa ieskaņotais Domeniko Skarlati Sonāšu albums. Savukārt „The New Yorker” par 2007. gada albumu atzina visu Bēthovena simfoniju un klavierkoncertu ieskaņojumu, ko izdeva „Deutsche Grammophon”.

Komponista Mihaila Pļetņova darbu sarakstā ir gan skaņdarbi orķestrim, gan klavierēm, stīgu instrumentiem un balsij. Viņa veidotās Čaikovska baleta „Riekstkodis” un „Apburtā princese” transkripcijas klavierēm (un vēl arī 2. klavierkoncerta un cikla „Gadalaiki” ieskaņojumus) „Philips Classics” iekļāva savā 20. gadsimta izcilāko pianistu antoloģijā.

Mihails Pļetņovs ir Krievijas Kultūras padomes padomnieks. Par devumu Krievijas kultūrā viņš ir saņēmis gan Prezidenta balvu (2007), gan Platonova balvu (2014). 2006. gadā viņš dibināja Mihaila Pļetņova fondu nacionālās kultūras atbalstam.
Pļetņovs šobrīd ir viens no ietekmīgākajiem māksliniekiem Krievijā, bet pats sevi joprojām dēvē vienkārši par mūziķi.